Vokora lyugšonas

+ Dīva Tāva un Dāla, un Svāto Gora vordā. Amen.
Dīvs, vysulobais dabasu Tāvs, es slaveju Tevi, jo Tovai žāļsirdeibai nav rūbežu. Es pasateicu
par vysu, kū Tova apredzeiba maņ syuta. Tu vīns esi lobs, taisneigs un svāts. Todēļ kūpā ar vysim ticeigajim es pīlyudzu un gūdynoju Tevi.
Es naasu peļnejis, ka Tu, Kungs, mani īprī-cynotu voi apmaklātu, jo daudzkort asu grākojis
pret Tevi. Maņ pīsanok Tovā prīškā pazemeigi atzeit un apraudot sovus grākus, lai izlyugtu
pīdūšonu. Kungs, esi maņ grēcinīkam žēleigs! Dori maņ, Kungs, pēc sovas labsirdeibas un na
pēc munu grāku daudzuma. Pīškir maņ žēlesteibu, lai es uzvarātu sovas vojeibas un lai
canstūs pēc to, kas Tev ir pateikams un meils.
Es nūvēleju Tev, Kungs, vysus munus paveik-tūs dorbus, kaut gon tū ir moz un tī poši ir
napiļneigi, lai Tu tūs izlobotu un svēteitu, lai Tu tūs žēleigi pījimtu un dareitu lobokus,
bet mani, nadereigū Tovu kolpu, lai vadeitu ceļā uz pesteišonu.
Es nūvēleju Tev, Kungs, ari vysu dīvbejeigū cylvāku ryupes, munu vacoku, munu broļu,
draugu un tūs cylvāku vajadzeibas, kas maņ voi cytim Tovas mīlesteibas dēļ ir lobu darejuši.
Es lyudzu ari par tim, kas maņ ir pori dare-juši un ari par tim, kurus es pats asu
apbādynojis voi īļaunojis, lai Tu mums vysim atlaistu myusu grākus un sovstorpejūs
apkaitynojumus.
Raugīs, Kungs, uz sovu svātū Bazneicu, dovoj vysim ticeigajim sovu aizsardzeibu un
žēlesteibu, lai jī palyktu Tev uzticeigi un sasnāgtu myužeigū dzeivi. Amen.
Tāvs myusu...
Esi sveicynota, Marija...
Gūds lai ir Tāvam...
Es tycu...
(Jo vēlējās, var pīvīnot kaidu nu litanijom, pīm., litaniju Vysusv. Jaunovas Marijas gūdam)