TICEIGĪ, JYUS REDZIT AR

Ticeigī, jyus redzit ar,
kū tik Dīvs Kungs dareit var.
Bērneņš mozs ir atnocis,
Dīvs jam pīdzimt nūlicis.

Stalī dus Jys nabadzeigs,
sejā jaukums breiniškeigs
Bērneņam mīleigam.
Kas ir Viņš?
- Dīvs ir Viņš!
Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.

Debess gori steidzitēs,
mozū Bārnu skotitēs.
Atnocit un sokit mums,
kū Dīvs syutejis pi mums.
Voi Jys vīnkoršs mērsteigais?
Varbyut karaļs myužeigais?
Trūņa nav, krūņa nav.
Kas ir Viņš? - Dīvs ir Viņš!

Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.
Nocit, ļaudis, pīlyudzit,
Dīvam gūdu atdūdit:
mozais zemes īmītnīks,
- vyspasaules Vaļdinīks.

Pesteitojs ir dovots jums,
debess, zemes greznojums.
- Bērneņš kluss, klēpī dus.
Kas ir Viņš? - Dīvs ir Viņš!
Dīvs un Cylvāks reizē Viņš.