MAGNIFICAT (J. Marijas slaves dzīsme)

(Lk 1, 46-55)
Muna dvēsele augsti slavej Kungu *
un muns gors prīcojās Dīvā, munā Pesteitojā.

Jo Jys ir skatejīs uz sovas kolpyunes zemeibu: *
un, raug, nu šo laika vysas paaudzes mani sauks par svēteigu.

Jo lelas lītas maņ ir darejis Varenais, *
un Jo vords ir svāts.

Un Jo žāļsirdeiba ir nu paaudzes leidz paaudzei *
tim, kas Jo beistās.

Jys veice varūņdorbus ar sovu rūku, *
izkaiseja lepneigūs sirds dūmos.

Jys nūgryude styprūs nu krāsla *
un paaugs-tynoja zemeigūs.

Olkonūs Jys piļdeja ar lobumim, *
bet maņteigūs atstoja tukšus.

Izraeli Jys pījēme par kolpu, *
pīmynādams sovu žāļsirdeibu.

Kai beja runojis myusu tāvim: *
Abrahamam un Jo dzymumam uz myužim.

Gūds lai ir Tāvam...