II Krystaceļš

(Krystaceļu ejūt kūpeigi, joizavēlej vīns nu dūtajim četrim variantim)

ĪVODS
Dīviškais Pesteitoj, īdami šū krystaceļu, mes ar dziļu cīnu un
mīlesteibu gribim apdūmot Tovas ryugtos mūkas un novi, kū Tu
izcīti myusu pesteišonas dēļ.
Gūdynojūt Tovas cīsšonas un nūžālodami sovas vaines, mes
pazemeibā lyudzam sev grāku pīdūšonu un atlaidu žēlesteibas.

I
KUNGU JEZU NŪTĪSOJ UZ NOVI
(1) Pilats nataisneigi nūtīsoj Kungu Jezu uz novi. Tū jys dora,
lai izpatikt cylvākim un lai nazaudēt keizara labvēleibu.
Pesteitojs turpre¬tim moca myusus augšok par vysu vērtēt Dīva grybu.
Lyuk, Jys dūdās pat novē, lai izpeļneitu mums Dīva žēlesteibu.
(2) Nūtīsojis Kungu Jezu uz novi, Pilats mozgoj rūkas, saceidams:
«Naasu vaineigs pi šo taisneigo ašna» (Mt 27, 24).
- Cylvāks ari gryuteibu prīškā nadreikst atstot taisneibu un sovu pīnokumu.
Asam vaineigi vysi. Ir jomozgoj na tikai rūkas,
bet vēļ vairok - sova sirdsapzina.
(3) Jezum sprīž tīsu na tikai Pilats, bet ari ikvīns,
kas nataisneigi tīsoj sovus leidzcylvākus. Pesteitojs soka:
«Kū jyus asat darejuši kaidam nu munim vysmozokim brolim,
tū jyus asat darejuši man» (Mt 25, 40).
Jys, pazeidams kotra cylvāka dvēseli, moca mums īcīteibu:
Naasu nocis tīsot, bet atpesteit (Sal. Jņ. 3, 17).
(4) Lai gon Kungs Jezus ir Dīva Dāls, tūmār pasadūd cylvāku
nataisneigajam sprīdumam. Kodēļ? Todēļ ka Dīvs šū sprīdumu izmontoj
cylvāka atpesteišonas lobā. - Kungs, moci ari myusus pacīst nataisneibu,
kad tys nok par lobu myusu voi tyvoku pesteišonai.
Lyugsimēs:
Kungs Jezu, mes gūdynojam Tovu svātumu un atsazeistam sovūs grākūs.
Tu, kas tyki tīsots myusu pesteišonas dēļ, esi mums žēleigs,
kad noksi iztīsot myusu grākus.

II
KUNGS JEZUS JAM SMOGŪ KRYSTU UZ PLACIM
(1) Dīva Dāls jam krystu, kuru Jam sagatavojuši cylvāki.
Leidz ar šū krystu Jys jam uz sevis ari cylvāku grākus (sal. 1 Pīt 2, 24).
Tai Jys myusus atbreivoj nu vyssmogokos nostas, kas nūspīž myusu sirdsapzinu.
(2) Ari mes asam saisteiti ar Kunga Jezus krystu.
Tikai mums tys nav noves reiks, bet gon kristeigū pīnokumu simbols,
myusu ticeibas un pesteišonas zeime. Sovu pīnokumu nosta mums ir
jonas vīnoteibā ar Kungu, lai globtu sovas dvēseles.
(3) Kungs labprot jam krystu, ar tū mocūt, ka ari cīsšonom
cylvāku dzeivē ir jāga. Mums gon ir atļauts nu cīsšonom izavaireit,
bet nadreik-stim aizmērst, ka tom ir vērteiba. Cīsšonas joveļtej
Dīvam taipat kai lyugšona, todēļ ka tos ir vīns nu leidzeklim
dvēseles svātdareišonai un pesteišonai.
(4) «Kas gryb man sekot... , lai jam sovu krys-tu...»,
soka Pesteitojs (Mt 16, 24). Jys apsūla, ka Jo «nosta ir vīgla»
un Jo «jyugs ir pateikams» (Mt 11, 30). Par tū ikdīnas porsalīcynoj
ar Dīvu vīnotī ļaudis, kas redz sovu pordabiskū mērki un dzeives gryuteibom jāgu.

Lyugsimēs:
Kungs, Tu pazeisti krysta smogu-mu, styprynoj myusu pošaizlīdzeibu
un moci myusus tai dzeivot, lai mes nabyutu par apgryu-tynojumu un
krystu sovim leidzcylvākim.

III
KUNGS JEZUS PYRMŪ REIZI PAKREIT ZAM KRYSTA
(1) Kungs Jezus ir na tikai Dīvs, kas dareja breinumdorbus,
bet Jys ir ari cylvāks, kam nabeja svešas cīsšonas, nūgurums un naspāks.
Myusu dēļ Jys nese vysus ciļvēciskos dzeives tryukumus, izjamūt grāku,
lai ari mes, ticeibas pylni, uzajimtu dzeives ceļa gryuteibas.
(2) Cylvāku ceļš ir gryuts kai Golgotas ceļš.
Uz dabasu vaļsteibu jī īt kryzdami un klupdami, todēļ ka jūs
grāki un natykumi ir kai akmini ceļā. Bet voi ceļā pakritis gulēsi?
Kungs, moci myusus, ka lelas lītas prosa ari lelas pyules.
«Ceļšūs un īšu pi Tāva» soka pazudušais dāls. (Lk 15. 18).
(3) Kungs Jezus pakreit tikai aiz fiziska nūgu-ruma,
bet mes kreitam moraliski - kreitam grākūs. Un tys paroda,
cik voji mes patīseibā asam. Mums pastoveigi jomeklej Dīva paleidzei-ba,
kas var myusus goreigi atjaunot.
(4) Kungs Jezus fiziski pakreit myusu grāku dēļ - kai gondareitojs.
Bet voi myusu dēļ napakreit ari leidzcylvāki? Voi mes varim paredzēt
myusu nūlaideibas voi īļaunojuma sekas? «Kungs,
vodi munu ceļu Tovā prīškā»? (Ps 5, 9)

Lyugsimēs:

Kungs, moci myusus naapsastot, kad pītryukst mums dedzeibas lobūs dorbūs. 

Noc mums paleigā porbaudejuma laikā, lai myusus pacaltu un
styprynotu tolokam ceļam.

IV
KUNGS JEZUS SATEIK SOVU SVĀTŪ MOTI
(1) Dīviškajam Pesteitojam un Jo Motei tys ir ciļvēcisku
sopu pylns breidis. Jī obi zyna, kam jonūteik, un jū cīsšonas
ir šo augstoko mērka apgorotas. - Ari mums ir jobyun gotovim
cīst un upurētīs pordabiska mērka dēļ.
(2) Jezus Mote ir kūpā ar sovu dīviškū Dālu daudzūs svareigūs
gadejumūs un gryb byut pi sova bārna ari Jo dzeives gryutokajūs breižūs.
Jei saprūt sovu Dālu lobok nakai cyti un klu-seibā pasakļaun Jo grybai.
- Kungs, moci ari myusus vysod meklēt Tevi un pasakļaut Tovim lāmumim.
(3) Pesteitojs saskateja sovu moti naideigajā pyulī, kas jūs īlence.
- Ir labi, kad gryutā breidī var sastopt lobu, saprūtūšu cylvāku.
Pat jo palei-dzēt nav īspējams, sirds leidzjyuteiba nadreikst izpalikt.
Bez tos cylvāki nav ciļvēciski. Ir pīnokums ciļvēciskos jyutas audzynot
un ari vaļdeit por tom.

(4) Myusu grāku dēļ nateiši jocīš ari Pestei-toja Motei
(un varbyut vēļ daudzom motem!). Jei pavoda sovu Dālu leidz Golgotai.
Ari mums joīt tys ceļš, kū aizsoce Pesteitojs, todēļ ka krys-ta ceļš nasabeidz.
Nasūt sovu krystu, kotram ir joīt pretim pesteišonai. Gryuteibos,
lai myusus pavoda Dīvmotes lyugšona.

Lyugsimēs:
Kungs, Tu sovai Bazneicai ceļā esi syutejis sovu Vysusvātokū Moti par
sevišku aizbiļdni, dori, lai mes, izmontojūt jos palei-dzeibu,
uzticeigi ejam myužeigos dzeives ceļu.

V
SEIMAŅS CIRENĪTS PALEIDZ KUNGAM JEZUM
NEST KRYSTU
(1) Seimaņam, kas nok nu teiruma, līk nest Pesteitoja krystu.
Voi jys zyna, ka pīsadola tik svareigā lītā? Jo vords teik
īraksteits Evangelijā, un pyrmū kristeigū draudzē Seimaņa gimine ir gūdā.
Par jo pakolpojumu prīcojās kotra ticeigū paaudze. Napaej garum cylvākam,
kuram vajadzeiga paleidzeiba, todēļ ka dzeivē nav niko svareigoka par Dīva
un tyvoko mīlesteibu.
(2) Evangelijā losom, ka Seimani pīspīde nest Jezus krystu. (Mk 15, 21)
Cylvāks īt nu dorba nūguris, naēdis un, raug, jam līk nest cyta nostu.
Tys ir parostais īmeslis kūrnēšonai un dusmem. Byutu tūmār slikti,
kad ticeigūs ar varu vajadzātu spīst, lai paleidz tyvokam nalaimē.
Voi Kristus nav sacejis: «Kū jyus asat darejuši vīnam nu
munim vysmozokim brolim, tū jyus asat maņ darejuši. (Mt 25, 40)
Vairok ticeibas!
(3) Nest krystu storp divim laupeitojim nav
nikaids gūds. Seimaņs tam pretojos. Bet cik
tagad ir taidu, kas labprot pajimtu uz sevis
tyvoko krystu? Pi tam tys ir pesteišonas krysts -
lobū dorbu krysts, kas sagodoj Dīva žēlesteibu!
Lai moca myusus poša Pesteitoja paraugs, kas
nažāloj cylvāku lobā pat sovu dzeiveibu.
(4) Kaids ir myusu īguļdejums cylvāku
pesteišonas lītā? Kai Seimaņs mes asam spīsti
tam voi cytam paleidzēt ari tad, kad vysmozok
to gribim. Nalabprot snāgtū paleidzeibu ir
gryuši pījimt, bet Kungs Jezus ari tū pījam nu
Seimaņa. Mes vysi asam cyts cytam vajadzeigi
gon snādzūt, gon pījamūt paleidzeibu.
Lyugsimēs:
Dīviškais Pesteitoj! Ir tikai vīns krysts. Tys ir Tovs
pesteišonas krysts. Kam vīn mes nalaimē paleidzam,
ar tū mes paleidzam Tev atpesteit cylvākus. Todēļ moci,
lai mes labprot paleidzam cytim, un gryutā breidī ļauņ
ari mums sajust loba cylvāka atbolstu.

VI
VERONIKA PASNĀDZ KUNGAM JEZUM SVĪDRU LOKOTU
(1) Dīviško Pesteitoja vaigs, ceļa puteklim klots,
mērkst svīdrūs un asnī. Tos ir cylvāku ļaunuma pādas.
Jī ir gotovi ari cyts cytu apmest ar dublim. Bet voi ir
kas nūsastoj vojoto pusē, kam ir taisneiba? Cik daudz
godeigu rūku un sirds syltuma ir vajadzeigs, lai nūmozgotu
cīsšonas nu zemes vaiga! Mīļojit cyts cytu «dor-būs un patīseibā»,
soka apostols (1 Jņ 3, 18).
(2) Lai tyvokam paleidzātu, napīteik lobas sirds,
bet bīži vajadzeiga ari drūsme. Veronika spēj vīna izīt
nu naideigo pyuļa, lai nūslauceitu Pesteitojam vaigu.
Jei ir drūšsirdeiga, todēļ ka mīļoj Kungu un ari dorbūs
tū paroda. Krītni un darbeigi ticeigī ir tī, kas ikdīnas
nūslauka Kristus Bazneicas vaigu. Kristeigo Bazneica ir
Pesteitoja attāls. Mīļoj tū un gūdoj!
(3) Sīvīte izasprauc cauri pyuļam un
apsardzei, lai paleidzātu Jezum. Par lobū dorbu
Pesteitojs jū atolgoj. Nūslaukūt Kunga vaigu,
kai dorga pīmiņa jai palīk uz drēbes dīviško
vaiga attāls. Ari šudiņ joprūt izaspīst cauri
vīnaldzeigūs pyuļam, lai tyvotūs Jezum - na ar
drēbes gobolu, bet ar sovu dvēseli, lai Kungs īlītu
tamā sovu žēlesteibu un īspīstu myusu sirdīs sovu patīseibu.
(4) Krysta ceļā ir na tikai cīsšonas un paza-mojumi.
Ir ari prīcas breiži par lobajim dorbim. Kad cylvāks
dora lobu, kļyust radzams, ka jys radeits pēc Dīva veida un
leidzeibas. Šei leidzei-ba mums josagloboj, bīži atteirejūt
sovu dvēseles seju un grāka puteklim.
Lyugsimēs:
Kungs, moci myusus lyugšonā un grāku nūžālā mozgot
sovas dvēseles un pavairoj mums drūsmi lobim dorbim, lai mes
vysā dzeivē kļyutu leidzeigoki Tev.

VII
KUNGS JEZUS ŪTRU REIZI PAKREIT ZAM KRYSTA
(1) Pesteitojs pakreit, jo na tikai krysts ir smogs,
bet ari Jo fiziskī spāki ir izseikuši. Mes asam spīsti nest
na tikai fiziskos gryuteibas, bet ari ciļvēciskū vojeibu un
pat grāku nostu. Pastoveiga ceiņa ar sovim tryukumim ir
nūgur-dynūša, bet, kas iztur leidz golam, teik izpesteits.
(2) Dzeives ceļūs cylvāki pastoveigi kaut kur pakreit.
Nanycynoj pakrytušū! Ari klupdams var sasnēgt mērki,
kad ceļā naapsastoj. Nadreikstam zaudēt cereibu cylvāka īspējom un
Dīva žāļsirdeibai! Dūd, Kungs, kotram spāku ceļtīs tolokam ceļam!
(3) Mes naspēsim dzeivot tai, lai nikur
napakrystu, todēļ ka cylvāks ir vojs. Šei atziņa
mums jouzjam pazemeibas un gondareišonas
gorā. Lai gon krisšona ir gryuši atvairama, tys
naatbreivoj myusus nu pīnokuma otkon nu
jauna ceinētīs ar sovom vojeibom.
(4) Pesteitojs pīsacēle pats, kad fizisko naspā-
ka breidis beja garum. Bet cylvāks bez Dīva
žēlesteibas nu grākim pasaceļt naspēj. Todēļ
lyudzīs un meklej grāku atlaisšonu nu Dīva, lai
rostu sevī jaunus spākus.

Lyugsimēs:
Kungs Jezu, kas ar smogu krystu placūs goji Golgotas ceļu,
lai myusus atpesteitu, paleidzi ari mums izturēt, ejūt Tovos pādos.

VIII
KUNGS JEZUS MĪRYNOJ
RAUDŪŠOS SĪVĪTES
(1) Na vysi atkryta nu Kunga, kad pīnoce Jo cīsšonu laiks.
Izturēja daudzejī, lai gon tys nabe-ja vīgli - redzēt,
kai pazeistamais breinumdarei-tojs teik pazamots un reizē ar
laupeitojim vasts uz novi. Ticeigī mīļoja Kungu un, navarādami
Jam paleidzēt, cīte Jam leidza. - Kristus cīsšonu
apdūmošona ari mums ir dereiga, jo tei paleidz atrast goreigos vērteibas.
(2) Sīvītes raud, radzūt Pesteitoju ejam uz novi.
Bet izmysumam nav vītas. Kungs Jezus sevi saleidzynoj ar
zaļojūšu kūku. Tys naīs būjā. Īsoktais pesteišonas dorbs ir
jopabeidz, un Jys drūši īt sovu ceļu, saceidams:
«Naraudit par mani...». (Lk 23, 28)
- Naraudit par Jū ari tagad, bet styprynojit sevi ar Jo pīmāru un Jo žēlesteibu.
(3) Jezus naatraida leidzjyuteibu, bet gryb, lai cylvāki
reali skateitūs uz sovim tryukumim. «Raudit par sevi», Jys soka. (Lk 23, 28)
Grēcinīka stovūklis ir slyktoks nakai mūcekļa, kas mērst par taisneibu.
(4) Nav jolej osoras par tū, kas cytim nas atpesteišonu.
Mocitēs pazeit, kur ir patīso nalaime. Tukšas un grēceigas
dzeives beistitēs vairok nakai cīsšonu. Lyuk, «raudit par
sevi un sovim bārnim», soka Kungs. (Lk 23, 28) Na tikai raudit,
bet vyspyrms dorit vysu, lai bārnus īvadeitu ticeigas dzeives
ceļā un īmoceitu jūs meklēt dvēseles pesteišonu.

Lyugsimēs:
Kungs, moci myusus nūžālot sovas vaines un dovoj mums
gryuteibu breižūs gaišu ticeibu Tev, lai mes spātu pazeit un
izpiļdeit Tovu grybu.

IX
KUNGS JEZUS TREŠŪ REIZI PAKREIT
ZAM KRYSTA
(1) Nove ceļā byutu atsabreivošona nu
cīsšonom, bet Kungs Jezus ceļās, lai ītu toļok, jo
pasauļa Pesteitojam jomērst pi krysta, lai upurs
byutu pīpiļdeits. - Lai ari cik gryuts byutu
cylvāka stovūklis, jam vēļ ir īspēja paveikt pošu
golvonū, t. i., izpesteit sovu dvēseli, todēļ sovs
krystaceļš kotram ir jonūīt leidz golam.
(2) Lels spāks ir tam, kas ceinejās par lelu un cyldonu lītu.
Na vairs fiziskī spāki, bet gry-basspāks pīceļ Kungu Jezu,
lai pabeigtu krys-taceļu, jo Jys zyna, ka nas ļaudim atpesteišonu.
-Nivīns cylvāks nav tik styprs, lai nūītu sovu ceļu napakreitūt,
bet ticeiba uz Dīvu un cereiba īmontot myužeigū dzeivi dūd spāku,
lai varātu ceļtīs un izturēt.
(3) Vīneigi Kungs ir myusu cereiba, jo kas gon cyts īs par mums
mērt un kas gon cyts spēs paceļt šū krystu un myusus atpesteit.
Mes Tev pasateicam, Kungs, par mīlesteibu un pašaiz-līdzeibu,
kas Tev līk upurēt sevi par myusu pesteišonu.
(4) Ari pēc trešo kritīņa Kungs Jezus turpynoj ceļu.
Cik reizes kreit, tik reizes ari josaceļ - tai
moca Kunga pīmārs. Myusu dedzeiba lai nav kai sākla, kas otri uzdeigst,
bet otri ari nūveist, kad nav zemes un mytruma. Ari nu beidzamo kritīņa jopīsaceļ!

Lyugsimēs:
Kungs, pīdūd mums un naskaiti myusu kritīņus, todēļ ka mes
asam voji un myusu ceļš ir tols. Dovoj mums iztureibu, lai,
sekojūt Tev, mes sasnāgtu dvēseles pesteišonu.

X
KUNGAM JEZUM NŪVALK DRĒBES
(1) Ļaudis ir nūsprīduši, ka Jys ir jopīkaļ krystā un todēļ
pat ciļvēcisko cīna Jam naparo-da. Jam nūraun pat drēbes.
Nūlaupeit kaidam ļaužu simpatijas, uzticeibu un cīnu - tys ir zemiski.
Un cylvāki tai arvīn dora sovam Pesteitojam. - Kungs, mes pīlyudzam un
gūdynojam Tevi, gondorūt par ļaužu grākim. Myusu acīs ari uz Golgotas
Tu esi dīviškā gūdeibā ītārpts.
(2) Beņdes sadola Pesteitoja drēbes sovā stor-pā.
Kungam Jezum palīk tikai krysts. Un tys Jam ir svareigokais,
todēļ ka krystā Jys pabeidz sovu Pesteitoja syuteibu.
- Ari mums nūmērstūt, vysu, kas mums pīdar, sadaleis
sovā storpā cyti. Bet kas paliks mums? Kungs, Tova žēlesteiba
tod lai ir myusu vīneigo bogoteiba. Vyss cyts var zust,
tikai Tu, Kungs, palic ar mums!
(3) Kū cylvāks dūmoj pyrms noves, kas radza-mi tyvojās?
Tod nav vairs svareigs ni apgērbs, ni ļaužu īskoti,
ni cytas pasauleigas lītas. Cylvāks palīk vīns ar sovu dvēseli,
ar sovu ticeibu, ar lobajim voi slyktajim dorbim.
Kristus uz Golgotas kolna stovēja mīreigs par vysu paveik-tū -
kai ceineitojs, kas jau ir tyvu pi mērka. Kungs, paleidzi
ari mums tymā stuņdē byut taidim kai Tu!
(4) Cylvāks nav tys pats, kas kaila mīsa. Jymā svareigokais
ir goreigo, namērsteigo dvēsele. Skaistokī un cyldonokī dorbi ir tī,
kurus veic cylvāka gors. Un tūmār: voi mozums cylvāku atsadūd mīsas
kalpeibā? Pasorgoj, Kungs, lai mīsa napazudynotu munu dvēseli!

Lyugsimēs:
Dīviškais Pesteitoj, paleidzi mums izasorgot nu smogim grākim,
lai, svātdorūšā žēlesteibā ītārpti, mes vysu varātu veļteit Tovam gūdam.

XI
KUNGU JEZU PĪKAĻ PI KRYSTA
(1) Kungs Jezus atļaun pīnoglot pi krysta
sovas rūkas un kojas. Jys naspēj kustētīs, bet ari tai
Jys turpynoj myusu atpesteišonas dorbu.
-Kaida laime ir kusteibas breiveiba! Myusu rūkas un
kojas ir breivas, lai dareitu lobu. Bet jo myusus ari
saisteitu slimeiba voi pīnokums tū dareit, ko nagribim,
pīminēsim Pesteitoju uz krysta, lai cīsšonos byutu vīnoti ar Jū.
(2) Osas noglas saista Pesteitoju pi krysta. Par mums
Jys upurej sopes un sovu breiveibu. - Ari mums ir tai,
kai sacejis apostols Povuls: «Ar Kristu es asu pīkolts krystā». (Gal 2, 19)
Tys ir myusu ticeibas krysts, myusu pīnokumu krysts,
ar kuru asam saisteiti vysā dzeivē. Dažkort tys ir ļūti gryuts,
bet tūmār meils, jo ar tū mes teikam atpesteiti.
(3) Šausmeigū krystā pīkaļšonu Pesteitojs panas, cīšūt klusu,
todēļ ka šū upuri Jys ir iza-vēlējis labproteigi. «Kai jārs,
vasts uz nūkaušonu, tai Jys naatver sovu muti», soka pravīts. (Is 53, 7)
- Ari mums dzeives un atpesteišonas krysts ir jopījam bez kūrnēšonas.
Kaut ari sopes kai noglas pordūrtu lūcekļus, aizver, Kungs,
myusu lyupas, lai tos nasasyudz un nakūrnej, jo mes gribim
Tev sekot labprot un vysur.
(4) Golgota - tei ir na tikai cīsšonu simbols.
Tei ir ari cylvāku atbiļde Dīvam - vīta, kurā jī pīkola krystā
sovu Pesteitoju, lai Jys nastaigoj vairs, lai namoca, lai natraucej.
«Nagribim, ka Jys por mums vaļdeitu», jī soka. (Lk 19, 14)
- Bet voi myusu dzeivē Jam ir pīnoceiga vīta? Voi mes mīļojam
Jū tai, kai pīsanok mīļot Dīvu?

Lyugsimēs:
Kungs Jezu Kristu, kas par mums esi ļovis sevi pīkaļt krystā,
dovoj mums īdvēsmi, lai vyslelokū porbaudejumu breidī mes vēļ
vairok maklātu Tovu žēlesteibu.

XII
KUNGS JEZUS MĒRST PI KRYSTA
(1) Krystā pīkoltais Pesteitojs trejs stuņdes korojās
pi krysta, cikom pīsapylda atpesteišonas dorbs, izabeidz
cīsšonas, un Jys atsagrīž pi sova Tāva. - Kungs, mes Tev
pasateicam par tū, ka gribēji vērs zemes dzeivot un cīst
myusu dēļ. Dori, lai mes byutu Tev uzticeigi kai apostols
Joņs un Tova Vysusvātoko Mote, kas spēja palikt pi Tova
krysta leidz beidzamam breižam.
(2) Krystā Pīkoltū ļaudis zaimoj, saceidami: «Jo Tu esi
Dīva Dāls, nūkop nu krysta». (Mt 27, 40) Ari tagad skaņ leidzeigi:
«Jo Tu esi Dīvs, tad padori tū un tū...». Bet ļaundars pi krysta,

nūžālodams grākus, soka: «Jezu, pīmini mani, kad īīsi sovā
vaļsteibā». (Lk 23, 42) Kaida atšķireiga nūstoja! Pīdūd, Kungs,
todēļ ka mes bīži nazynom, kū dorom. Dovoj mums grāku nūžālas un
atpesteišonas žēlesteibu kai laupeito-jam pi krysta.
(3) «Kad es byušu pacalts nu zemes, es pīviļkšu pi sevis vysus»,
saceja Kristus. (Jņ 12, 32) Kas pīvalk cylvākus? Tei ir Dīva
mīlesteiba, tei ir myužeigo dzeive, kū Jys dovoj ticeigim.
-Vīnoti ar Kungu, ari Jo ticeigī, izejūt cauri cīsšonom un
novei, īīt dzeivē. Pi Pesteitoja krys-ta rūn īprīcynojumu tī,
kas saprūt, ka nove ir atsagrīzšona pi Radeitoja, pi Tāva.
(4) Cylvāki sovā laikā ir uzstodejuši daudz krystu, un
vīnā nu tim pīkola Dīva Dālu. Jys pats upurējos, atdūdams
sevi cylvāku reiceibā: «Šys ir muns Asnis, kas par daudzajim
izlīts grāku atlaisšonai». (Mt 26, 28) Svātajā Misē ticeigī ir
šo atpesteišonas nūslāpuma daleibnīki leidz pat šam laikam.

Lyugsimēs:
Dīvs, Tu gribi, lai vysi cylvāki pazeitu patīseibu
un byutu atpesteiti, raugīs uz sovu Vīnpīdzymušū Dālu, kas upurej
pats sevi par vysim ļaudim. Dori, lai Tovs vords kļyutu pazeistams
un gūdots vysos tautos.

XIII
KUNGA JEZUS MĪSU NŪJEM NU KRYSTA
(1) Pēc Jezus noves puļceņš uztycamu cylvāku vēļ palīk pi krysta.
Storp tim ir ari Jezus Mote, kas pajam sovā klēpī Dāla myrušū mīsu.
Jei redz, cik dziļas bryuces Jezum cērstas, cik osi ērški apvej
Jo golvu, un jos sirds cīš, lai gon Jezus cīsšonas jau beigušos.
Dīva Mote, aizstovi myusus noves stuņdē!
(2) «Tāvs, Tovos rūkos es atdūdu sovu goru». (Lk 23, 46)
Tī ir pādejī Jezus vordi uz krysta. Jo gors atsagrīze pi Tāva,
bet cylvāku rūkos palyka tikai izmūceito mīsa, kuru Jo tyvinīki
nūjēme nu krysta. - Pādejā breidī mums noksīs atstot na tikai montu,
bet ari sovu mīsu. Svareigokais tikai: ko rūkos nūnoks myusu dvēsele?
Kungs, naatsasoki nu mums tymā stuņdē!
(3) Jezum vēļ dzeivam asūt, zaimotoji klīdze:
«Nūkop nu krysta». (Mt 27, 40)
Bet mes pasatei-cam Tev, Kungs, ka palyki pi krysta leidz
golam, cikom Tevi nūjēme jau myrušu. Taidai vajadzē¬ja byut
myusu atpesteišonas moksai, kas mums nav ni izprūtama, ni aptverama.
Lyugšona un lobs dorbs lai ir myusu ikdīnas pateiceiba
Kungam par ļaužu pesteišonu.
(4) Jezups nu Arimatejas un Nikodems paleidz nūjimt Jezus mīsu
un sagatavot Jū apglobošo-nai. Šaidūs gadejumūs ir vajadzeigas
palei-dzeigas rūkas. Taidas ir tim klusajim lobas sirds cylvākim,
kas varbyut tyvok ari napazeist Kunga, bet sovā laikā izpylda
vajadzeigu pīnokumu Kristus Bazneicā. Jī ir šosdīnas Jezupi un
Nikodemi, kas gotovi paleidzēt tyvokam.

Lyugsimēs:
Dīviškais Pesteitoj! Kad nūsaslēgs myusu laiceigo dzeive,
Tu sovā naizmārojamā žāļsirdeibā pījem myusu namērsteigū dvēseli,
lai varim Tevi mīļot un gūdynot myužeigi.

XIV
KUNGA JEZUS MĪSA TEIK GUĻDEITA KOPĀ
(1) Kad Jezups nu Arimatejas izcērta sev kliņtī gimines kopu,
jys nazynoja, ka tymā dusēs pasauļa Pesteitojs un ka šys kops paliks
par svātceļojuma vītu vysim kristeigajim. Kad pīnoce laiks,
šys jūdu padūmes lūceklis (kluseibā ari Jezus moceklis)
nasabeida pīdovot sovu jaunū kliņts kopu krystā Pīkoltajam.
-Nasabeisti dareit lobu cytu atstotam cylvākam. «Tev byus atmoksots,
kad taisneigī tiks augšan-calti». (Lk 14, 14)
(2) Pesteitoja apglobošonā pīsadaleja tikai daži Jo draugi.
Kristus beja vīnkoršs un nabadzeigs nu dzeives sokuma leidz beigom,
pats izpiļdeidams tū, kū moceja cytim. Un Jo sekotoji napazeist
bezcereibas un izmysuma pat atvārta kopa prīškā. Krysta ceļa golā
jim socās jauna dzeive.
(3) Kunga mīsa palyka kopā leidz trešajai dīnai. Kad ļaudim lykos,
ka uz Jezu vairs nav ko cerēt, Jū apmirdzēja augšanceļšonos gūdeiba.
Uzvara par novi ir apsūleita vysim, kas tic uz Kungu. Vīnoti ar Jū,
mes ceļsimēs nu zemes, kaut ari myusu putekļus byutu vējs iznosojis.
(4) Mes slavejam Tevi, Pesteitoj, par vysu, kū Tu esi paveicis.
Vyss, kū Tu esi pordzeivojis, pīdar mums - gon cīsšonas, gon
augšanceļšonos gūdeiba. Ari mes, sovukort gribim Tev veļteit
sovu dzeivi: pījem tū kai upuri sovam gūdam.

Lyugsimēs:
Kungs, Tovi apostoli, īdami pasaulē sludynot Evangeliju,
prīcojos, ka var cīst Tevis dēļ, ļauņ ari mums pīsadaleit šymā
apostoliskajā dorbā, nasūt sovu ikdīnas krystu, kuru ir svētejis Tovs pīmārs.

NUSLĀGUMA LYUGŠONA

Krystā pīkoltais Pesteitoj! Pījem šos lyugšonas, kuras mes upurejam,
gūdynojūt Tovu cīsšonu un noves svātū nūslāpumu, un dovoj myusu dvēselem
sovu žēlesteibu. Mes Tevi lyudzam, kas dzeivoj un voldi myužu myužūs.
Amen.