Vacoku lyugšona par bārnim

Kungs Dīvs, Tu sovā žāļsirdeibā esi īprīcynojis myusu gimini ar bārnim.
Lyudzam Tevi, paleidzi mums jūs ari izaudzynot un sagatavot myužeigai
dzeivei, jo jī ir na tik vīn myusu, bet vēļ vairok Tovi bārni.
Dīvs, Tu jau nu myužeibas zini, kaids liktiņs jūs sagaida; taipat tū,
kas vysvairok vajadzeigs myusu bārnu laiceigai un myužeigai laimei. Nu
sovas puses mes gribim Tev upurēt sovas lyugšonas un dorbus, strodojūt
jūs lobā, mocūt jūs un vēlejūt jim lobu.
Bet kū leidzātu myusu ceņteiba, jo Tu nasaryupātu par jim? Myusu nūmūds
par jim byutu veļteigs, jo Tu nasorgotu jūs ar sovu godeigū rūku.
Vysulobais Tāvs, Tu esi mīrynotojs un paleigs myusu bādos un ryupēs.
Dūd mums spējas, lai prūtam vadeit sovus bārnus pa kristeigū dzeives
ceļu un īmoceit jim vajadzeigos zineibas un lobūs tykumus. Pasorgoj
jūs nu ļaunas ītekmes un iztaisnoj jū ceļus dzeives pagrīzīņūs. Lai
jī ir ceņteigi strodojūt sovu dorbu un paklauseigi myusu lobajam vordam.
Vodi, Kungs, myusus pošus, lai ar sovu pīmāru mes īmoceitu bārnus byut
pacīteigim gryuteibos, apzineigim ticeibā un sovūs pīnokumūs dzeivojūt
Tovam gūdam un sovas dvēseles pesteišonai.