Lyugšonas vacumā

Vysuvarenais, myužeigais Dīvs, es pasateicu Tev, kas esi man dovojis
ilgus myuža godus un leidz šam breižam esi ļovis izmontot Tovas žēlesteibas.
Tu esi mani vadejis nu bārnu dīnom pa sovim celim, un es arvīn pasaļaunu
uz Tevi. Tovos rūkos ir vysas munas dzeives dīnas. Dori man, Kungs,
panasamu vacuma naspāku, dūd man iztureibu lobā un pādejū žēlesteibu
noves stundē. Muna sirds lai palīk arvīn Tev uzticeiga leidz tam, kad
sauksi mani sovā vaļsteibā.
«Leidz vacumam, leidz sērmim motim naat-stoj mani, Dīvs, cikom es Tovu
rūku dorbus nabyušu darejis zynomus nokamai paaudzei».
(Ps 71, 18)