P. Teic to labo mīļo vārdu,
Kas kā veldze sirdī krīt,–
Otram, kas nevienu mirkli
Neļauj skumjās pavadīt!
1. Neteic otram skarbu vārdu,
Kas kā dzelznis sirdī krīt,
Kas tam izdzēš gaišas domas,
Neļauj acīs smaidam līt.
2. Sniedzi roku, skatu siltu,
Atplaukt dvēselei kas liek,
Un, kam ledus sirdī stindzis,
Atkausēta tā lai tiek.
3. Rādi to, ka mīlestība
Mūsu sirdīs mājot grib,
Un, ja tai mēs vietu dodam,
Cik gan dzīve skaista ir.