1. Tajā naktī, kad Viņš tapa nodots
Un kā ļaundars tika sagūstīts,
Un starp slepkavām kad karājās pie krusta,
Viņa lūpas izdvesa – Viss piepildīts!
2. Zināja Viņš to, kas Viņu gaida,
Zināja par nāvi mokpilno.
Algu tavu saņēma pie krusta,
Lai caur Viņu būtu izglābts tu.
Piedots Tev būs viss, kas ir noticis,
Bijis ļauns un tavu sirdi žņaudz.
Viņa asinīs būsi nomazgāts,
Piedots būs, kaut visa bijis daudz.
3. Nebēga Viņš prom no vajātājiem,
Un kā jērs Viņš nāvei padevās,
Jo Viņš Tevi redzēja starp simtiem,
Tavu grēku nastu uzņēmās.
4. Viņa acis lūkojas no krusta,
Gaida Viņš to, kāds būs lēmums tavs.
Zini pats, ka cita ceļa nav vairs,
Nožēlo, kas greizi nodzīvots.