Tālu biju aizstaigājis, skaistus dārzus izbradājis,
Daudzas sirdis sāpinājis, no Tēva aizgājis.
Dubļu peļķēs mazgājies, maldugunīs sildījies,
Savās kļūdās sapinies, visā vīlies.
Dvēsle sauca izsalkusi,
Dzīvā ūdens izslāpusi,
Sirds man gura klusi, klusi, nosalusi.
Piedod man, ka nepieņēmu, nožēlot to negribēju,
Gadus velti aizvadīju, Tevi nemeklēju.
Piedod man, ka atraidīju, Tavu balsi nedzirdēju,
Ka es citus neredzēju, mīlēt nemācēju.
Pieņem mani grēcinieku,
Noskrandušu ceļinieku
Savu dēlu pazudušo, mājās nākušo.