Svētī, Kungs, šo mūsu zemi

Svētī, Kungs, šo mūsu zemi,
svētī, Kungs, lai brīva ziedēt var.
Svētī, Kungs, lai augļus briedinātu,
svētī, Kungs, ja plūkt tos alkstam mēs.

Ļauj mūs savu zemi redzēt brīvu
un svētelim taj'vietu dod.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.

Svētī, Kungs, Tu savu tautu,
svētī, Kungs, lai bērnu čalas dzirkst.
Svētī, Kungs, kad sirdī mīla plosās,
svētī, Kungs, kad debesis mūs sauc.

Ļauj mums savus bērnus brīvus redzēt
un mātēm sirdis neatņem.
Svētī, Kungs, jo Tavi bērni esam
uz apsolītās zemes šīs.

Svētī, Kungs, kad lūgsnas raisās,
svētī, Kungs, lai domas, darbi dzied.
Svētī, Kungs, lai dvēs'ļu velvēs izskan:
lūk, zeme, tauta un mans Dievs.

Mūsu Tēvs, kas debesīs Tu valdi,
un svētīts ar'lai top Tavs vārds.
Jel patvērumā savā stiprā ņem zemi,
tautu šo, ak, Dievs!