140. TU LILIJA BRĪNIŠĶI SKAISTĀ
(Sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam)
Tu lilija brīnišķi skaistā,
kas debesu pagalmos zied,
tā mīlēt mūs māci, lai spētu
caur grūtībām priecīgi iet.
Lai Dievam, cik varam, mēs godu vien darām
ai Terēze svētā, lūdz Dievu par mums! }2x
Tev sveša šīs pasaules seja,
tās prieki drīz mainās un zūd.
Ar upuriem šīs zemes lejā
var mūžības vainagu gūt.
Šī dvēseles kvēle tev piestāv jo cēli,
ai Terēze svētā, lūdz Dievu par mums! }2x
Kā zvaigzne mums mirdzumu rādi,
vēl dzīvē ir tumsas tik daudz.
Pa celiņu mazo mūs vadi,
ko «garīgā bērnība» sauc.
No ļauna tad spēsim būt brīvi un iesim,
kur aicina gaismas un dzīvības Dievs! }2x
Tev sekojot, plauksim kā ziedi,
kas Dievam par godu vien kvēl,
kas šķisti kā rītausmas rasa, jo dienas mirdz daiļāki vēl.
Mūs sargā un aizsedz, un sirdis mums iededz
vēl cēlāku mīlu uz Dievu arvien! }2x
Ļauj brīnišķam rozīšu lietum
no debesu augstumiem līt,
un mūžīgās dzīvības sēkla,
lai cilvēku dvēselēs krīt.
Ar prieku, lai spētu nest upuri svētu,
mēs atdodam visu, lai dvēseles glābt