#
Atver mūsu acis, Kungs,
lai mēs protam Tevi saskatīt
brāļos un māsās.
Atver mūsu ausis,
lai mēs sadzirdam
to, kas ir izsalcis, to, kam ir auksti,
kam ir bail un kas ir nomākts.
Atver mūsu sirdi, Kungs,
lai mēs iemācāmies mīlēt cits citu,
kā Tu mūs mīli.
Dāvā mums savu Garu, Kungs,
lai mēs kļūstam viena sirds un viena dvēsele Tavā mīlestībā.
(Svētīgā māte Terēze no Kalkutas)
#
Kungs, liec man izlīgt pašam ar sevi. Jo es nespēšu satikt un mīlēt citus, ja pats sevi nepieņemšu un nemīlēšu.
Kungs, Tu, kurš mīli mani tādu, kāds es esmu, un nevis tādu, kāds sapņoju būt, māci man pieņemt savu cilvēka stāvokli – ierobežotu, bet tādu, kas aicināts sevi pārsniegt.
Māci man sadzīvot ar savu tumsu un gaismu, ar maigumu un dusmām, ar smiekliem un asarām, pagātni un tagadni. Ļauj man sevi pieņemt, kā Tu mani pieņem, sevi mīlēt, kā Tu mani mīli. Atbrīvo mani ar savu pilnību, ko Tu vēlies man dāvāt, atver svētumam, ko Tu vēlies man piešķirt.
Kungs, Tu pazīsti bezcerību, kas grauž manu sirdi, un neapmierinātību ar sevi, ko es arvien noveļu uz citiem. Lai Tavs maigums ļauj man pastāvēt pašam savās acīs!
Tik ļoti es vēlētos atlauzt sava cietuma durvis, kuru atslēgu pats esmu noglabājis! Dāvā man drosmi iziet no sevis paša, saki man, ka viss ir iespējams tam, kurš tic.
Saki man, ka es varu saņemt dziedinājumu Tava skatiena un Tava Vārda gaismā.
(Mišels Ibo)