Mans bērns, lai sagādātu Man prieku, nav vajadzīgas plašas zināšanas; viss, kas Man vajadzīgs, ir, lai tu mīlētu Mani no visas sirds. Runā ar Mani tā, kā tu runātu ar savu māti, ja viņa būtu paņēmusi tevi uz rokām un auklētu. Vai tev nav neviena, ko tu gribētu Man uzticēt? Nosauc Man savu radinieku un draugu vārdus; pie katra nosauktā vārda pasaki, ko tu vēlētos, lai Es viņu labā izdarītu. Tu vari lūgt daudz: Man patīk devīgas sirdis, kas spēj aizmirst sevi, lūdzoties citu labā.
Pastāsti Man par nabadzīgajiem, kuriem tu vēlētos palīdzēt, par slimajiem cietējiem, kādus tu esi redzējis, par grēcinieku, kuru tu vēlētos pievērst ticībai, par tiem, kas no tevis atsvešinājušies un kuru draudzību tu gribētu atkal atgūt. Par visiem noskaiti sirsnīgu lūgšanu. Es esmu solījis uzklausīt katru izjustu lūgšanu, kas nāk no sirds. Un lūgšanas par tiem, kurus mēs mīlam un kas mūs mīl, vienmēr ir dziļi izjustas un nāk no sirds.
Vai tev nav uz sirds arī kaut kas, ko gribētos izlūgt sev pašam? Ja tev patīk, vari runāt Man par savām vēlmēm, par visu, ko tu uzskati par savas dvēseles vajadzībām. Pastāsti Man pie reizes arī pavisam vienkāršā un atklātā veidā par to, cik ļoti tu tiecies pēc savu iegribu apmierināšanas, cik esi lepns, cik ātri apvainojies, cik esi savtīgs, cik mazdūšīgs un slinks; lūdz Mani, lai palīdzu tev laboties. Debesīs ir daudz svēto, kuriem reiz bija tādas pašas vainas kā tev, bet viņi pastāvīgi lūdza Mani pēc palīdzības, un pamazām, solīti pa solim, tika izdziedināti.
Nebaidies lūgt arī žēlastības miesai un prātam - lūdz droši veselību, labu atmiņu, veiksmi dzīvē. Es varu dot visu, un Es arī vienmēr to daru, ja vien šīm dāvanām lemts padarīt dvēseli svētāku. Ko tu vēlētos šodien saņemt, mans bērns? Ja vien tu zinātu, cik ļoti Es ilgojos izdarīt tev kaut ko labu!
Vai tev nav kādi plāni, kas nodarbina tavu prātu īpašā veidā? Pastāsti Man par tiem. Vai tie saistās ar tavu aicinājumu? Par ko tu domā? Ko tu vēlētos? Varbūt tu gatavo kādu iepriecinājumu savai mātei, savai ģimenei, savam aizbildnim? Ko tu vēlētos viņu labā izdarīt?
Un vai tev nav kāda dedzīga vēlēšanās ar kaut ko pakalpot arī Man? Vai tev nerūp palīdzēt to savu draugu dvēselēm, kurus tu mīli, bet kuri varbūt ir aizmirsuši par Mani? Pastāsti Man par šādām savām interesēm, par motīviem, kas nosaka tavu rīcību, par līdzekļiem, ar kādiem tu ceri sasniegt savu mērķi.
Uztici Man savas neveiksmes; Es tev atklāšu to cēloni. Vai tu vēlies, lai kāds ieinteresētos par tavu darbu? Kas? Es esmu visu siržu Pavēlnieks, mans bērns, un Es tās nemanāmi aizvedu tur, kur vēlos. Tāpēc vari būt drošs, ka Es atvedīšu pie tevis tos, kas tev būs nepieciešami.
Vai tev ir arī kas tāds, kas mēdz tevi ļoti satraukt, varbūt pat kaitināt? Pastāsti Man par to visos sīkumos. Kas ir sagādājis tev sāpes? Kas ievainojis tavu patmīlību? Kas izturējies pret tevi nievājoši? Pastāsti Man to visu, un tad saki, ka tu piedosi un aizmirsīsi; bet Es došu tev savu svētību.
Vai tu baidies no kaut kā, kas varētu tevi sāpināt? Vai ir kaut kas, no kā tu savas sirds dziļumos baidies, kas mēdz reizēm mocīt tavu dvēseli, kaut arī ārēji šķiet, ka nebūtu pamata par to uztraukties? Paļaujies pilnībā uz manu Apredzību. Es esmu tepat, un Es visu redzu; Es tevi nepametīšu vienu.
Vai tev ir arī tādi draugi, kas tagad kļuvuši nelaipnāki kā agrāk, kas tevi noniecina, izrādot pret tevi vienaldzību vai aizmirstot tevi, kaut arī tu neapzinies, ka būtu viņu priekšā ar kaut ko vainīgs? Lūdzies par tiem, un Es viņus tev atgriezīšu, ja vien viņu sabiedrība nāks par labu tavai dvēselei.
Vai tev nebija arī kādi iepriecinājumi, par kuriem tu varētu Man pastāstīt? Kāpēc lai tu neuzticētu Man arī tos? Pastāsti Man, kas tavā dzīvē noticis kopš vakardienas: kādu mierinājumu tu esi saņēmis, kas darījis tevi laimīgu, kas sagādājis prieku? Varbūt tev labumu nesis kāds negaidīts apciemojums? Varbūt pēkšņi tika atņemtas kādas raizes? Varbūt tevi iepriecinājusi necerēta veiksme? Varbūt esi saņēmis kādu mīlestības apliecinājumu - vēstuli vai dāvanu? Varbūt pēc kāda pārbaudījuma esi kļuvis stiprāks, par ko sākumā nebiji pat cerējis? Visu to, mans bērns, Es esmu tev sagādājis. Kāpēc tu neesi pateicīgs? Kāpēc nesaki Man: „Es Tev pateicos.” Laba darītājam ir patīkami redzēt, ka ievēro un atzīmē viņa devību. Pateicība kā magnēts pievelk arvien jaunus labumus.
Vai tev nav kaut kas, ko tu varētu Man apsolīt? Tu taču zini, ka Es spēju ielūkoties visdziļākajās tavas dvēseles dzīlēs. Piemānīt var tikai cilvēkus, bet ne Dievu. Esi vaļsirdīgs.
Vai tu esi apņēmies izvairīties no grēka, atmetot visu, kas var tevi novest no ceļa - nelasīt grāmatu, kas uzbudina tavu fantāziju, liekot tai darboties nelabvēlīgā virzienā; atsacīties no draudzības ar personu, kam trūkst godbijības pret Dievu un kuras klātbūtne tāpēc atņem tavai dvēselei mieru? Vai tu esi gatavs jau tūlīt salabt ar biedru, kas bija tevi nokaitinājis?
Ej nu, mans bērns, un atsāc darīt savus dienas darbus. Esi kluss, godīgs, pacietīgs un žēlsirdīgs. Mīli arī ļoti sirsnīgi sava Kunga svēto Māti. Bet rītdien nāc pie Manis ar vēl mīlošāku, vēl uzticīgāku sirdi. Rīt Man būs jaunas žēlastības, ko tev dot.