Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt’
Pie silītes Betlēmē visi nu klāt!
To prieku lai katris nu sirsniņā jūt,
Ka debesu tēvs savu dēlu mums sūt’.
Ak, eita tur kūtī pie silītes ar'!
Pie svecītes gaismiņas skatīties var,
Kā autiņi tīri tur bērniņu sedz,
Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.
Tur guļ viņš, ak, bērni, uz salmiem un sien’,
To Jāzeps un Marija skata arvien.
Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt,
Un gaisā dzied eņģeļi: "Dievs pie jums mīt!"
Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs,
Un salieciet rociņas, pateikties būs;
Un līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz':
"Mēs mīlējam tevi, kas autiņos tīts!"
Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim tev?
Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev!
Tu negribi mantas, ko pasaule rod,
Bet sirdi it šķīstu, kas godu tev dod.
Kas sirsniņu savu Tev gribētu liegt?
Liels prieks mums Tev sirdi
par dāvanu sniegt.
Jel dari tās svētas un līdzīgas sev,
Jo tad vien mēs mūžīgi patiksim Tev.