TUVĀK PIE DIEVA KĻŪT sirds ilgojas,
Kad spēks un spirgtums zūd mums ciešanās,
Tad viena cerība vēl mani mierina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk, Tev, Dievs!
Uz debess Tēviju ceļš ērkšķiem sēts,
bet man par svētību tas izredzēts.
Tur debess svētlaime mūs visus aicina:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk, Tev, Dievs!
Pēc nakts, kad diena klāt un saule mirdz,
Tev sevi dāvināt steidz mana sirds.
Tā Tevī palikt grib tagad un mūžīgi:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk, Tev, Dievs!
Caur dzīves ieleju ceļš miglā tīts,
Tomēr tur aizeju, kur blāzmo rīts.
Kad ceļu pabeigšu, pie Tevis palikšu:
Tuvāk pie Tevis, Dievs, tuvāk, Tev, Dievs!