Jēzu, manā sirdī nāc,
sev pa prātam veidot sāc,
sirds maziņa un visam aizslēgta,
tik Tev, mans Jēzu, atvērta,
tik Tev, tik Tev, ak, Jēzu mans!
NO TĀLĀM, GAIŠĀM BĒRNU DIENĀM
tik maigi dziesma sirdī skan.
Pie mātes, krēslas stundā vienam,
Tā lūgties viegli bija man:
Un vēlāk dzīves grūtās cīņās,
kur kārdinošu balsu daudz,
nāk atmiņā man bērnu dienas,
un dvēsele man atkal sauc:
Kungs, liec, lai vienmēr lūgties spētu
es bērnišķīgā ticībā,
lai sirdī bieži atskanētu
man dziesma šī kā bērnība: