Apkārt plikas sienas tā kā mūris slienas, apkārt vien sienas
Nav izejas nevienas, nav ne gaišas dienas, nav pat nevienas.
Pacel acis augšup, pacel uz debesīm.
Redzi, kāds tur gaišums, kāds mīlestības paisums!
Šai žēlastības gaismā esi aicināts!
Apkārt melnas naktis, nav kas aizdedz dakti, apkārt vien naktis.
Kur patiesību meklēt, vai šīs pasaules peklē? Kur lai to meklē?
Pacel acis augšup, palec uz debesīm.
Prāts un jūtas garām maldās, tikai gars zina to, kas īsts.
Daudzi ziedi smaržo saldi, vien tik īsts, kurš nenovīst...
(Valdis Indrišonoks)