AK, KUNGS, PIE TAVĀM DURVĪM VAIDU (71.)

Kungs, pie Tavām durvīm vaidu,

Tavu žēlastību gaidu,

Ka Tu šeit zem maizes zīmes

Īstens esi Dievs no debess.

Noslēpums šis visusvētais

Ļaudīm saprast ir visgrūtais,

Ka pats Dievs ir maizē dzīvais,

Kaut ar' apslēpts, tomēr īstais.

Augstu brīnumu Dievs dara:

Maizē miesu Viņš pārmaina;

Cilvēkam to atstāj baudīt,

Debesis ja negrib zaudēt.

Esi svēts un varens, taisnīgs,

Savā augstā godā mūžīgs,

Eņģeļi pat ļoti bīstas,

Kad uz Tavu vaigu skatās.

Visi svētie debess gari

Ļoti brīnās, ko Tu dari:

Ka Tu debess, zemes Valdnieks

Kļūsti cilvēkam nu ķīlnieks.

Velti eņģeļi tā vēlas

Saņemt dāvanas tik cēlas,

Kādas dabū cilvēks niecīgs,

Radījums tik vājš un grēcīgs.

Kungs! Tavs galds ir ļoti svētīgs,

Pie tā nākt neesmu cienīgs;

Tu ar sava vārda spēku

Atlaid man ikvienu grēku.

Mans Dievs, pazemīgi lūdzu,

Žēlo mani, sevi sūdzu.

Lai pie Tevis mītu tikmēr,

Kamēr dzīvosi Tu. Āmen.