PRIESTERA DOLINDO RUOTOLO VELTĪŠANĀS AKTS JĒZUM

From Prayers
Jump to: navigation, search

PRIESTERA DOLINDO RUOTOLO

VELTĪŠANĀS AKTS JĒZUM


Šo lūgšanu, kura māca veltīties Dievam, Jēzus Kristus iedvesmā uzrakstījis pr. DoIindo RuotoIo no NeapoIes, kurš pats svēti dzīvoja un nomira svētuma savā.


„Kāpēc jūs raizējaties un uztraucaties? Atstājiet rūpes par savam lietām Man un jūsu nemiers norims, Patiesi es jums saku, ka ikviena patiesa, paļāvības pilna atdošanās Man atrisina visas sarežģītās situācijas. Veltīšanās Man nenozīmē krist nemierā, izmisuma un pēc tam vērsties pie Manis ar satraukuma pilnu lūgšanu, lai Es palīdzētu jums. Atdoties Man nozīmē nemieru pārvērst lūgšanā. Atdoties nozīmē mierīgi aizvērt dvēseles acis, novērst domas no tā, kas jūs nomoka, un paļauties uz Mani, ]o tikai, pateicoties Man, jūs varēsiet justies kā bērni, kas dus mātes apskāvienos un ļausiet, lai Es jūs pārnesu uz otru krastu,


Tas, kas jūs visvairāk nomoka, kas visstiprāk sāp ir ]ūsu pašu nemiers, šaubas un nemitīgi pūliņi par katru cenu atrisināt visas savas problēmas un izkliedēt ikvienu sarežģījumu.


Vai Es ko atteikšu, kad dvēsele griežas pie Manis savās garīgajās un materiālajās vajadzībās, kad uzlūko Mani, aizver acis, kļūst rāma un saka: „RŪPĒJIES TU!" JŪS saņemat niecīgas žēlastības, kad daudz nopūlaties, lai tās iegūtu; un saņemat bagātīgas žēlastības, kad lūdzaties pilnīgā paļāvībā uz Mani, Ciešanās jūs lūdzat, lai Es tās no jums attālinātu, bet lai Es darītu to tā, kā jūs paši esat iedomājušies...


Jūs uzrunājiet Mani, taču gribat, lai Es pieskaņojos jūsu plāniem, Neesiet taču kā slimnieki, kuri lūdz ārstam palīdzību, bet paši izvēlas sev ārstēšanu,


Tā nedariet, bet lūdziet tā, kā Es jums iemācīju lūgšanā „Tēvs mūsu": „Svētīts lai top Tavs vārds", kas nozīmē - esi pagodināts šajā manā vajadzībā; „Lai atnāk Tava Valstība", kas nozīmē - lai viss vairo Tavas Valstības godu mūsos un pasaulē; „Tavs prāts lai notiek" , kas nozīmē - izlem Tu. Es izmantošu visu Savu varenību un atrisināšu visgrūtākās situācijas, Tu redzi, ka nelaimes nāk viena pēc otras, ka situācija aizvien pasliktinās, tā vietā, lai uzlabotos? Taču neuztraucies - aizver acis un saki Man ar paļāvību: „TAVS PRĀTS LAI NOTIEK, RŪPĒJIES TU!" Apsolu, ka Es parūpēšos, iejaukšos kā ārsts, pat izdarīšu brīnumu, ja tas būs vajadzīgs. Tu redzi, ka slimā stāvoklis pasliktinās? Nebaidies, tikai aizver acis un saki: „RŪPĒJIES TU!" Es apsolu, ka parūpēšos.


Raizes, satraukums, vēlme paredzēt, izplānot ikviena notikuma sekas ir pretrunā ar atdošanos Man, Tas līdzinās sajukumam, ko rada bērni, kad pieprasa, tai māte rūpētos par viņu vajadzībām, bet vienlaikus paši grib darboties patstāvīgi, ar savām idejām un kaprīzēm traucējot viņai. Aizveriet acis un ļaujieties Manas Žēlastības straumei, aizveriet acis un ļaujiet darboties Man, aizveriet acis un domajiet par pašreizējo brīdi, novērsiet savas domas no nākotnes kā no kārdinājuma.

Paļaujieties uz Mani, ieticiet manai labestībai, Zvēru pie Savas Mīlestības, ka tiklīdz jūs ar mīlestību man teiksiet: „RŪPĒJIES TU", Es rūpēšos par visu, iepriecināšu jūs, atbrīvošu un vadīšu. Kad Man nākas jūs vadīt pa dzīves ceļiem atšķirīgiem, no tiem, kurus jūs uzskatāt par sev piemērotiem, tad Es jūs pamācu, nesu Savās rokās, ]o nav iedarbīgāku zāļu kā Mana Mīlestība. Taču Es rūpējos tikai tad, kad jūsu acis ir aizvērtas paļāvībā uz Mani,


Jūs nomoka bezmiegs, jūs gribat visu paredzēt, visu zināt, par visu domāt -tādā veidā jūs uzticaties saviem cilvēciskajiem spēkiem, vai vēl ļaunāk - paļaujaties un cerat tikai uz citu palīdzību. Bet tieši tas traucē Maniem vārdiem un Maniem nodomiem darboties, Cik ļoti Es vēlos jūsu pilnīgu veltīšanos Man, lai Es varētu jūs apdāvināt! Un cik ļoti Es skumstu, redzot jūs nemiera pārņemtus!


Tieši tāds ir sātana mērķis: jūs satraukt, nošķirt no Manis, likt šķēršļus Manai darbībai un atstāt jūs tikai pašu spēkiem. Tāpēc paļaujieties tikai uz Mani, meklējiet atbalstu Manī, visā atdodieties Man. Brīnumi, ko Es daru, ir tieši atkarīgi no jūsu pilnīgas paļāvības uz Mani, nevis uz sevi. Kad jūs esat pilnīgi nabadzīgi, Es izleju pār jums savu žēlastību dārgumus!


Ja jums ir savi krājumi, kaut nelieli, vai arī jūs tiecaties tos iegūt, jūs paliekat cilvēka dabisko spēku līmenī, esat pakļauti lietu dabiskajai gaitai, kurā itin bieži iejaucas sātans. Neviens, pat svētais, kas domā un spriež tīri cilvēciskas loģikas ietvaros, nevar darīt brīnumus.


Saskaņā ar Dievu darbojas tas, kas atdod sevi Dievam. Kad tu redzi, ka situācija kļūst sarežģīta, tad ar aizvērtām dvēseles acīm saki: „JĒZU, RŪPĒJIES TU!" Un novērs savu uzmanību uz citu pusi, jo tavs ziņkārīgais prāts traucē tev saskatīt ļauno, Bieži uztici sevi Man, nekoncentrējot uzmanību uz sevi pašu. Dari tā visās savās vajadzībās. Dariet tā visi, un jūs ieraudzīsiet nemitīgus, lielus un klusus brīnumus. To jums zvēru pie Savas Mīlestības, apsolu jums, ka Es par to parūpēšos.


Vienmēr lūdzieties ar gatavību Man atdoties, tad vienmēr izjutīsiet dziļu garīgo mieru un gūsiet lielu labumu, arī tad, kad došu jums upura, gandarīšanas un mīlestības žēlastības, kuras jums sagādās ciešanas. Vai tas tev šķiet neiespējami? Aizver savas acis un ar visu savu dvēseli atkārto: „JĒZU, RŪPĒJIES TU!"


„Atdodies Manai Sirdij... un esi bez rūpes, Es to darīšu!


Es vēlos, lai tu ticētu nevis saviem darbiem, bet Manai visvarenībai, lai tu ļautu darboties Man, nevis citiem cilvēkiem, Meklē Manu tuvumu, piepildi Manas ilgas, lai tu būtu mans īpašums, lai es varētu tevi darīt bagātu un mīlēt tā, kā Es to vēlos. Aizmirsti sevi, atļauj Man atdusēties tevī, ļauj, lai Mana visvarenība nemitīgi rastu tevī piepildījumu.


Ja tu paliksi Manā tuvumā, tevi neuztrauks tas, ka tu darbojies viens pats, ka tu dzīvo nemitīgā steigā, lai visu paspētu, lai tu varētu sajust, ka esi kaut ko paveicis. Kad tu apliecināsi, ka tici Manai visvarenībai, un Es aktīvi darbošos tevī: kad tu runāsi, strādāsi, lūgsies vai gulēsi, jo „Es saviem izvēlētajiem dodu to, kas tiem vajadzīgs, arī miegā" (sal, Ps. 127-2). Ja būsi kopā ar Mani, ja negribēsi steigties, ne arī rūpēties par savām !ietām, bet vērsīsies pie Manis bezgalīgā paļāvībā, Es tev došu visu, kas vajadzīgs, saskaņā ar Manu mūžīgo nodomu. Došu tev jūtas, kuras no tevis gaidu, došu tev lielu līdzjūtību pret savu tuvāko, tad tu runāsi un darīsi to, ko Es vēlēšos. Un tava darbošanās izrietēs no Manas Mīlestības. Nevis tu ar saviem darbiem, bet Es radīšu jaunus bērnus, kuri dzims no Manis. Jo vairāk tu vēlēsies kļūt par Manu patieso dēlu kā Mans viendzimušais, jo vairāk bērnu Es radīšu, Tu zini, ka izpildot Manu gribu, tu kļūsi par manu brāli, māsu un māti", ļaujot Man piedzimt citos, jo Es radīšu jaunus bērnus, izmantojot Savus patiesos bērnus, Tavu darbu mērķa sasniegšana ir tikai šķietamība, salīdzinot ar to, ko Es slepenībā daru to sirdīs, kuri Mani mīl. „Palieciet Manā Mīlestībā ... Ja jūs paliksiet Manī, un Mani vārdi paliks jūsos, lūdziet, ko vien gribat, un tas jums notiks" (sa1. Jņ 15,7).


No pr. Dolindo RuotoIo (1882-1970), franciskāņu terciāra autobiogrāfijas. Viņa mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Bezvainīgās Jaunavas Marijas no Lurdas un Sv., Jāņa no Veki draudzē Neapolē.