KAD RĪTĀ AGRI AUGŠĀ CEĻOS (72.)

KAD RĪTĀ AGRI AUGŠĀ CEĻOS,
es sveicu Tevi, Jēzus Sirds,
lai dienas pūlēm spēku smeļos,
nekad no Tevis neatšķirts.
Uz Tevi vien, Sirds, ceļu skatu,
Tu mana zvaigzne, gaisma, prieks;
to pieņemšu ar drošu prātu,
ko Tava mīlestība sniegs.
Ņem manu sirdi, patur viņu,
dod spēku man uz labu iet,
ja prāts uz grēku justu dziņu,
to žēlastībā turi ciet.
Cik bieži sirds man pukstēs krūtīs,
— viss veltīts Tavai mīlībai,
un ikreiz sirds šos vārdus sūtīs:
ak, Jēzus Sirds, Tev vienīgai.
Un arī visus, kas man dārgi,
slēdz šodien savā Sirdī tos;
tiem dvēseli un miesu sargi,
un neļauj, ka tie maldītos.
Lai diena šī man svēta kļūtu,
es lūdzu Tavu svētību,
un Tu lai vienmēr klāt man būtu,
līdz gūšu debess laimību.