JAUNAVA SVĒTĀ, AGLONAS BAZNĪCĀ (120.)

JAUNAVA SVĒTĀ, AGLONAS BAZNĪCĀ,
ar savu spēku dari daudz mums prieka:
ļaudis liecina, ka latviešu mala
daudz žēlastību saņēma bez gala.
Tie steidz pie Tevis ar stipru cerību,
palīgu Tavu lūdz ar mīlestību.
Tu vienmēr sūti tādiem žēlastību
un visā dzīvē dari tos laimīgus.
Slimībā grūtā kas ir noguldināts,
cerības tikums kam ir novājināts.
Tu viņu pacel, nāvi aizdzen tāli
un savu Dēlu dāvini par brāli.
Mātes nes bērnus, lai Tu viņus sargā,
kad viņi slimo un cieš sāpes bargas.
Ar Tavas svētās glābšanas palīgu
redz savus bērnus veselus, priecīgus.
Neviens vien, slīkdams dziļajā ūdenī,
Kad Tevi sauca, glābts no tā tika.
Kad ciemi, mājas uguns liesmās dega,
Tu pasargāji baznīcu no briesmām.
Kad pār mums slimības un sērgas nāca,
cilvēki daudzi mira savās sētās.
Tu mūsu zemi paglābi žēlīgi,
ar Tavu spēku esam mēs laimīgi.
Lai bēdas, spaidi, visādas nelaimes
ir tālu prom no Dieva bērnu saimes.
Kad Tu, Jaunava, būsi mums žēlīga,
tad saņems prieku mūsu sirds sāpīga.
Māmiņ mūsu! Krītam mēs pret Tevi,
pasargi, lūdzam, vienmēr sauc pie sevis!
Esi mums bruņas, kad mēs esam vārgi,
un pasniedz roku, kad nāks laiki bargi.
Ļaudis pie Tevis steidzas ar sirdsprieku
un Tavu godu teic ar mīlestību.
Ļauj, Dieva Māte, Tevi slavēt, cienīt,
Un vienmēr gribam Tevi karsti mīlēt!